E-TECH TEHNOLOĢIJAS PIRMSĀKUMI 2. daļa

LAIKUS PABEIGTA PROTOTIPA EOLAB DEMO VERSIJA

Atskatīsimies uz 2014. gada Parīzes Starptautisko autošovu, kad no LEGO modeļa “pilveidošanas” bija pagājuši daži gadi. Papildus tam, ka pirmo reizi plašāka publika tika iepazīstināta ar piektās paaudzes Espace, Renault iepazīstināja arī ar savu nākotnes automašīnas vīziju, ko iemiesoja īpaši izsmalcinātais EOLAB prototips. Šis, braukšanai pa parastiem ceļiem, automobilis, kurš varēja dižoties ar rekorlielu degvielas 1 l/100 km patēriņu, zem motora pārsega slēpa plug-in tipa hibrīdpiedziņas sistēmu. Tā sastāvēja no 3 cilindru benzīna dzinēja, elektriskā vilces dzinēja un inovatīvas 3 ātrumu pārnesumkārbas bez sajūga: divi no tiem bija paredzēti elektriskai piedziņai, savukārt trešais – iekšdedzes dzinējam.Šie trīs pārnesumi nodrošināja savstarpēji savienoto elektriskā un iekšdedzesdzinēju deviņas darba kombinācijas.

Šāda vīzija radās Nikolā Fremo, kad pirms četriem gadiem no LEGO izveidoja savu modeli. Tikmēr viņam vēlreiz nācās paļauties uz savas projektētāju komandas atjautību. Ideja bija izveidot pirmo reālo LocoDiscoBox pārnesumkārbas prototipu, kas vēlāk kļuva par nākotnes E-TECH hibrīda piedziņas “sirdi”. Sadarbība, kura tika dokumentēta projektēšanas darbiem veltītajā video materiālā, vainagojās ar Dacia “Z.E. on demand” hibrīdpiedziņas modeli, kurš tika prezentēts Innov'Days 2012 laikā. Tādējādi komandai izdevās iekļauties tā laika vadības noteiktajā 14 mēnešu termiņā.

Radīti, lai būtu kopā

Tajā pašā laikā cita inženieru komanda Lorāna Topēna vadībā strādāja pie īpaši efektīva, īpaši zema degvielas patēriņa transportlīdzekļa prototipa ar nosaukumu EOLAB. Projektētāji, kuri centās panākt toreizējās valdības noteikto 2 l/100 km degvielas patēriņa līmeni, sev izvirzījai trīs pamatmērķus –vieglāka automobiļa platforma un virsbūve, augsts aerodinamikas līmenis un pēc iespējas ekonomiskāka piedziņa.

“Mums bija stingri noteikts mērķis: izveidot pilsētas automašīnu, kas būtu Clio izmērā, t.i., automašīnu, kuras garums ir vismaz 4 metri, vienlaikus padarot to vieglāku par 400 kg. Vēl viens nosacījums bija panākt to, neradot papildu izmaksas, tajā pašā laikā saglabājot visas klientam piedāvātās funkcijas. Samazinot EOLAB modeļa jumta augstumu, mēs bijām spiesti mainīt pasažieru ķermeņa stāvokli. Lai nodrošinātu labu redzamību, mums bija jāsamazina arī vējstikla apakšējās malas augstums. Visi šie pasākumi izraisīja īstu “brīvas vietas krīzi” zem motora pārsega , jo motora nodalījuma tilpums bija samazinājies.”

Šaurā EOLAB modeļa platforma ierobežoja piedziņas sistēmai paredzēto telpu. Neviena tolaik pieejamā hibrīdpiedziņas sistēma nevarēja ietilpt tik šaurā telpā kopā ar sajūgu. Izņemot “Z.E. on demand”, kas lieliski atbilda specifikācijai: tajā tika izmantots Twingo modeļa (H4BT vai TCe 90) iekšdedzes dzinējs, kas ir noliekts uz aizmuguri 49° leņķī, atvieglojot tā uzstādīšanu uz EOLAB šasijas rāmja, kā arī tajā tikauzstādīta jau slavenā 3 pārnesumu LocoDiscoBox pārnesumkārba, kas visu padarīja vēl kompaktāku.

Projekta pieņēmumos lieliski iekļāvās ne tikai piedziņas sistēmas izmēri. Sistēmai bija arī citas būtiskas priekšrocības: vienkāršais risinājums garantēja EOLAB prototipa uzticamību, viegla konstrukcija, kas novērsa nevajadzīgu transportlīdzekļa noslogojumu, un, visbeidzot, maksimāla elektriskā režīma izmantošana, tādējādi samazinot degvielas patēriņu braukšanas laikā. Akumulatora izvietošana platformas aizmugurē ļāva pazemināt EOLAB prototipa smaguma centru un mainīt tā atrašanās vietu, tādējādi paaugstinot drošību un braukšanas komfortu.

“EOLAB un “Z.E. on demand” apvienošana ātri vien kļuva par pašsaprotamu izvēli, jo mēs sapratām, ka transportlīdzekļa svara samazināšana nav iespējama, neizstrādājot tikpat vieglu piedziņas sistēmu, kas izmantoja inovatīvas tehnoloģijas. Tikai šādā veidā mēs varējām veiksmīgi īstenot mūsu projektu. Meklējot viedus un ekonomiskus risinājumus, kas ir pieejami arī visiem, atsaucāmies uz tiem principiem, uz kuriem balstās Renault filozofija. Šai automašīnai bija jāatrod savs dzinējs, savukārt šim dzinējam bija jāatrod sava automašīna. To likteņi savijās 2013. gada sākumā.”

Pēdējais projektēšanas posms

Transportlīdzeklim bija jābūt gatavam līdz Parīzes starptautiskajai autoizstādei 2014. gada rudenī. Komandas strādāja tehniskajos centros Lardijā (dzinējs) un Aubevojē (automobilis). Projektētāji sadarbojās ar aerodinamikas ekspertiem, bet mašīnbūves inženieri ar materiālu speciālistiem, savukārt dzinēju projektētāji sāka meklēt vispiemērotāko akumulatoru. Viņiem visiem bija viens un tas pats Laurēna Taupēna izvirzītais mērķis: samazināt CO₂ izmešus jeb kopīgu ienaidnieku, ar kuru bija jācīnās projektā iesaistītajiem speciālistiem no visām nozarēm.

Uzdevums nebūt nebija vienkāršs. E-TECH sistēmas uzticamība, kādu mēs to zinām šodien, vēl bija jāpanāk, jo tās darbība dažkārt bija haotiska. Turpmākos mēnešus raksturoja smags darbs no rīta līdzvēlam vakaram – jo īpaši 2014. gada vasarā –, pastāvīgi meklējot jaunus unlabākus risinājumus, lai EOLAB un jaunā piedziņa darbotos nevainojami.

Lielākā daļa problēmu bija saistītas ar pārnesumu maiņu. Neskatoties uz sajūga neesamību, tai bija jānotiek plūstoši un bez enerģijas padeves pārtraukumiem. Diemžēl mūsu gadījumā ne viss darbojās tā, kā vajadzēja, un sevišķi kaitinošs izrādījās enerģijas padeves pārtraukums, ko varēja just starp otro un trešo pārnesumu, nospiežot gāzes pedāli. Tā kā prototips neatbilda gaidām attiecībā uz braukšanas pieredzi, tam daudzkārt nācās atgriezties uz pacēlāja. Šodien mēs varam atklāti teikt, ka dažas stundas pirms EOLAB prototipa testa Mortefontēnas trasē, kas tika organizēts žurnālistiem Parīzes Starptautiskās autošova laikā, mēs nebijām pārliecināti, ka viss noritēs pēc plāna.

Tomēr, ņemot vērā, ka katru transportlīdzekļa sastāvdaļu līdz iespēju robežām bija pārbaudījis Renault testa pilots Laurēns Urgons, varējām cerēt, ka testa braucienu laikā nekas neparedzēts nenotiks. Tā tas arī notika. Prototips atstāja ļoti pozitīvu iespaidu uz žurnālistiem, kuri paši varēja pārbaudīt tā uzvedību trasē, kā arī pārliecināties, ka visi solījumi tika izpildīti. Izrādījās, ka EOLAB patērē simbolisku 1 litru degvielas uz 100 km, nezaudējot ne daļu dinamikas (paātrinājums no 0 līdz 100 km/h bija 9,2 sekundes) vai lieliskām braukšanas īpašībām.

E-TECH piedziņa netikai tika izstrādāta uz stingra pamata, bet arī pierādīja sevi uz ceļa. Atlika vien optimizēt dažus elementus, lai tos varētu izmantot sērijveida automobiļu ražošanā.